8. jūnijā, Valsts heraldikas komisija, vienbalsīgi apstiprināja Dienvidkurzemes novada ģerboni – sudraba laukā sarkanu lauvu.

Pirms 2021. gada 1. jūlijā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas katram no bijušajiem astoņiem novadiem, kas apvienoti Dienvidkurzemes novadā, bija savs ģerbonis. Taču saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Metodiku 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai (5.2.sadaļu “Pašvaldības ģerbonis un rekvizīti”)ja novads ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis. Šis nosacījums vistiešāk attiecās uz Dienvidkurzemes novadu (otrs šāds Latvijā ir Augšdaugavas novads).

Kamēr jaunais ģerbonis nebija izstrādāts, pašvaldība uz laiku saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts ģerboņi” 7. pantu veidlapām un citām vajadzībām izmantoja mazo valsts ģerboni.

Dienvidkurzemes novada vienotā ģerboņa izveidošana uzticēta pieredzes bagātiem māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam, kas jau iepriekš izstrādājuši 114 bijušo novadu, pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī dzimtu un juridisku personu ģerboņus.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa izstrāde ilga deviņus mēnešus, ko veica domes priekšsēdētāja Aivara Priedola izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija dažādu jomu speciālisti. Ģerboņa izstrādes laikā bija gan konsultācijas ar vēstures un heraldikas speciālistiem, kā arī notika vietējās sabiedrības iesaiste, aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli par novada vērtībām un simboliem, ko izmantot ģerboņa izstrādē.

Lai labāk izprastu ģerboņu rašanās pirmsākumus, vēsturi un attīstību, darba grupai bija tikšanās un saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras asociēto profesoru, Heraldikas komisijas locekli Armandu Vijupu, kā arī pieredzē dalījās Heraldikas komisijas locekle, mākslas vēsturniece Ramona Umblija. Ģerboņa izstrādes laikā ir notikušas arī vairākkārtējas diskusijas ar domes deputātiem, kas arī izteikuši savu viedokli, redzējumu un ieteikumus.

Darba rezultātā ir tapis ģerbonis, kur sudraba laukā attēlots sarkans lauva.Ģerboņa metā attēlotais trijstūris atspoguļo arī nozīmīgus vēsturiskus notikumus novada vēsturē – 1919. gada sākumā tieši šīs ir teritorijas, kuras nav okupējis P. Stučkas boļševistiskais režīms un simboliski sudraba trīsstūris sarkanā laukā atspoguļo neatkarīgās Latvijas valstiskuma saglabāšanos šajā laikā.

Ģerboņa idejas pamatā ir Dienvidkurzemes nozīmīgā loma Latvijas Valsts vēsturē.

Kā sēdē atzina Heraldikas komisijas locekļi, izvērtēšanai iesniegtais ģerbonis ir korekts, lakonisks un vienlaikus tas simbolizē gan vēsturiskus notikumus kā Latvijā kopumā, tā Kurzemē, tajā pašā laikā simbolos ietverti arī pavisam mūsdienīgi vēstījumi (sīkāk par šo lasiet ģerboņa leģendā).

Ģerboņa simbolu skaidrojums

Ģerbonis dalīts ar smaili pret kreisajiem sāniem sudrabs – sarkans. Sudraba laukā sarkans lauva.

Sudraba trijstūris simboliski asociējas ar Dienvidkurzemes novada kontūrām Latvijas kartē, kā bākas gaismas kūlis tas simboliski aicina kuģotājus mājās no jūras, vienlaikus simbolizējot arī buras tēlu.

Ģerboņa metā izmantotā sarkanā krāsa ir senā Kurzemes karoga krāsas, kas simboliski slēpti atspoguļo novadu kā vienīgo, kas savā nosaukumā nes Kurzemes vārdu.

Sudraba krāsa simbolizē ūdeni – Dienvidkurzemes novadam ir garākā jūras piekraste no visiem Latvijas  novadiem.

Trijstūra figūra (heraldiski – dalījums ar smaili) ir oriģināla un kā tāda šādā formā nav izmantota nevienā pastāvošā Latvijas novada vai pagasta ģerbonī. Šādas formas izvēle ļauj Dienvidkurzemes novada ģerbonim būt izteikti oriģinālam un viegli atpazīstamam citas Latvijas heraldiskās simbolikas klāstā.

Lauva ir zvēru karalis arī heraldikā un plaši izmantots tēls, kas tradicionāli simbolizē spēku, cēlumu un drošsirdību. Latvijas ģerbonī sarkanais lauva pārstāv Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kas sākotnēji veidojās kā valdošā Ketleru nama ģerbonis. Taču 1856. gadā, teritorijai jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis ģerbonis tika apstiprināts par Krievijas guberņas ģerboni, un tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu. Sarkanais lauva sudraba laukā ir arī 1930. un 2012. gadā apstiprinātā Kurzemes kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, tas simbolizē Kurzemi arī Latvijas valsts ģerbonī. Novada ģerbonī tā atrašanās ir pamatojama ar Kurzemes vārdu tā nosaukumā.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa leģenda

Kurzeme – kopš senseniem laikiem tā lepna un stalta stāv Baltijas jūras krastā pretī skarbajiem jūras vējiem.

Dienvidkurzeme – ražens Kurzemes rietumu nogabals.

Dienvidkurzemes novads – dzimis 2021. gada 1. jūlijā, kopā vienojot astoņus novadus: Aizputes, Priekules, Grobiņas, Durbes, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas un Vaiņodes.

Kurzemē dzimis, Dienvidkurzemes novads savā nosaukumā iekļāvis daļu šī vēsturiskā novada nosaukuma.

Nosaukums nes līdzi sev vēsturisko mantojumu. 

Sarkanais lauva – spēka un drošsirdības simbols – jau izsenis iekļauts Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī un uzskatīts par Kurzemes simbolu.

Apvienojot astoņus novadus vienā, Dienvidkurzemes novads ar atbildību manto šo simbolu, tā apstiprinot mūsu ļaužu spēku no senatnes līdz mūsdienām un tālāk nākotnē.

Mēs – Dienvidkurzemes novads – esam daļa ne tikai no Kurzemes, bet visas Latvijas un tās pagātnes. Pie mums Kurzemē risinājušies Latvijas valsts neatkarībai nozīmīgi notikumi.

Mēs ar cieņu apzināmies šo mantojumu par savu novadu, savu zemi, savu valsti. 

Lai kopīgā spēkā un enerģijā mūs vieno vēsturiskā Kurzemes novada sarkanā krāsa.

Mēs nākam no pagātnes.

Mēs esam šeit un tagad.

Mēs skatāmies nākotnē.

Dalīties:

Ar autortiesībām aizsargāts attēls