1. Cīravas muižas apbūve ir kultūras piemineklis, kurā ietilpst 11 objekti, no kuriem ievērojamākie ir:

Cīravas muižas pils celta 1752. g., 19. gs. 60. gados pārbūvēta. Pseidogotiskās formās būvēta divstāvu apmesta mūra celtne savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1875. gadā pēc T. Zeilera projekta. Tai ir U forma un abos ēkas galos divi simetriski kvadrātveida torņi ar neogotikas elementiem. 20.gs. sākumā Cīravas pils bijusi baronu Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašums.
1920. gadā pili atsavina Latvijas valsts labā un 1922. gadā tajā ierīko Meža skolu. 1932. gadā skolā viesojas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Meža skolu likvidē tikai 1951. gadā, tomēr jau 1953. gadā pārveido par Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskolu.
Pilī ir 30 istabas un vērtīgas neorenesanses interjera apdares paliekas – griestu un sienu gleznojumi, zālē marmora kamīns. Griestu gleznojumi sākotnēji aptvēruši visas nozīmīgākās telpas. Pils pagrabos, pēc tā laika meistaru zināšanām, veidota unikāla gruntsūdeņu novadīšanas sistēma. Apsilde veidota kā vienota sistēma, izmantojot un sadalot pa telpām kamīnu siltumu.

Zirgu stallis ir ampīra stilā celta apmesta mūra ēka iepretī pilij. Ēkai raksturīgs divslīpņu jumts, tradicionālais frontons un varenas kolonas. Tā bija paredzēta zirgu audzēšanai un izjādēm. Līdz 2005. gadam tā kalpoja kā mācību korpuss Cīravas arodvidusskolai.

Kalpu māja būvēta 19.gs. I pusē. Divstāvu apmesta mūra ēka ar pagrabiem. Vēl nesen šeit bija dzīvokļi un pasts.

Cīravas parks. 7,0 ha lielais parks veidots 19.gs. 20. gados. Vēlāk parka veidošanā piedalījās arī kādreizējais Rīgas parku direktors G.Kufalts (1853.-1938.) Parka daļa pils tuvumā veidota pēc 1. pasaules kara, tajā saglabāta sākotnējā plānojuma struktūra. 1856.g. zīmēts parka skats ievietots 1866.g. V.Stefenhāgena izdotajā Kurzemes skatu albumā. Cīravas parka un pils apkaimē ir apskatāmi Eiropas baltegle, duglāzija, asā un Kanādas egle, Eiropas ciedru priede, parastais un sarkanlapu dižskābardis, kizils, sniegoga, korķa koks, sarkanlapainā kalnu kļava, mežvīns, Amerikas irbene. Kopš 1957. gada parks atrodas valsts aizsardzībā. Aiz ainavu parka 30 ha platībā plešas ozolu un skuju koku audze.

Cīravas luterāņu baznīca celta Sudmalkalnā 1780.-1781. gadā pēc barona H. F. fon Bēra un viņa sievas J. E. fon Bēras pasūtījuma. Ēka atjaunota 1876. un1888. gadā. Par senāko baznīcu nav ziņu, tomēr vējrādītājā ir uzraksts „1767 H F BEHR I E BEHR”. Baznīcā saglabājies sens baznīcas zvans un 18. gs. 1. puses ērģeles. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir rokoko stilā 1781. gadā veidotais altāris, kancele un kungu sols, kas balstās uz sievietes galvas, kā arī ērģeļu luktas un prospekts, un telpu dekoratīvā apdare. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā. Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss un patēna. Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi tagad atrodas Rundāles pils muzejā.

Muižas klēts. Celta 19. gs. pirmajā pusē, pārbūvēta 20. gs. 20. gados un 2002. gadā veiktas izmaiņas fasādē. Tagad šeit ir veikals, pasts un pagasta kultūras nams.

Ūdensdzirnavas ir valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis. 2002. gadā ūdensdzirnavas tika iekļautas Latvijas 100 izcilāko industriālā mantojuma pieminekļu sarakstā, kas pārstāvēja Latvijas kultūras mantojumu Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos. Tās būvētas 1881. gadā, bet pēckara gados veikta ievērojama ēkas pārbūve, kas izmainīja ēkas plānojumu un fasādi, bet šie 20.gs. vidus uzslāņojumi nav spējuši degradēt ēkas kopējo kultūrvēsturisko 015vērtību. Ēka sastāv no dzirnavu daļas, kurā saglabājušās 20.gs. pirmās puses dzirnavu iekārtas: rupjā maluma skreja, grūbotājs, putraimu skaldītājs, valča krēsls, plānsijātājs, iesala maļamā skreja un 1883. gadā izgatavotie svari. Nozīmīga pieminekļa sastāvdaļa ir dzirnavu dzīvojamā daļa, brīvslūžas ar arkveida tiltu, dzirnavu dambis un mākslīgi veidotā ūdenskrātuve.

2. Dzērves muižas komplekss un parks. Pils celta 19.gs. sākumā, nodedzināta 1905.gadā, atjaunota 1912.gadā. No pils laikiem saglabājies liels baltu podiņu kamīns un vairākas podiņu krāsnis. Labi saglabājušās kāpnes ar margām un interjera dekoratīvā apdare (20.gs.). Muižas kompleksā ietilpst arī 6,7 ha parks. Veidots ap 1870.-1880. kā Kurzemes ainavu parks (angļu stila brīvā stādījuma). Parku ieskauj liepu un bērzu alejas. Dižkoki – Bergmaņa ozols – 4,6 m un zirgkastaņa – 3,2m.

3. Ķintu apmetne ar aku trīs kilometrus no Cīravas, netālu no Avotiņu mājām tīrumā. Tur ir mākslīgi rakta grava, kuras galā no milzīgiem akmeņiem izbūvēta aka. Augšējo grodu lielākie akmeņi pārsteidz ar saviem izmēriem. Līdz 19. gs. vidum šajā vietā bijušas zemnieku mājas Ķintes.
Diemžēl 19. gs. vidū, būvējot Dzērves muižu, Ķintu mājas tika likvidētas, akmeņi no māju apkārtnes izmantoti muižas ēku celtniecībā. Jautājums, kad īsti izveidoja grandiozās akmens būves, palicis nenoskaidrots. Pēc nostāsta akmeņus ar savu balto ķēvīti savedis teiksmainais spēkavīrs un burvis Ķinte, kura vārds sastopams vairākās Kurzemes novada teikās, kurās cildināts viņš pats un viņa uzticamais palīgs – baltā ķēvīte.

4. Cīravas akmens krāvums – laukums, ko ierobežo 106 lielāki akmeņi, izvietoti noteiktās orientācijās pret debesu pusēm. Akmeņu krāvums stiepjas apmēram 2 km garumā. Par ši objekta izcelsmi ir divas versijas.
Pirmā saistīta ar to, ka šeit atrodas tā sauktā velna laiva – Mazie „Pokaiņi”. Pēc dažu zinātnieku atzinuma, tā ir viena no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām Latvijā. Iespējams, ka senie zintnieki Krīvi te cēluši sev baznīcu, turklāt celtnei paredzētos akmeņus viņi varējuši pārvietot tikai ar savu roku palīdzību. Svētvietas viduspunktā, uzkalniņā, aug piecu stumbru ozols – akmeņi ap to visās četrās debespusēs. Bet svētvietas centrālā daļa apjozta ar akmens žogu četrstūra formā, seko mazāks iežogojums, un pašā vidū atrodas akmeņu krāvums pusmēness veidā. Te ir iespēja vērot arī seno Krīvu gadalaiku pulksteni, ar kuru, iespējams, viņi varēja izskaidrot noslēpumainās parādības, pareģot nākotni utt.
Citi zinātnieki uzskata, ka akmens krāvums ir veidojies lauksaimnieciskās darbības rezultātā, kad mūsu senči iekopuši savus laukus un no tiem nolasījuši akmeņus, tos pabīdot gar lauka malām. Tā arī radušies apaļi, četrstūra un pusmēnes formas krāvumi.

5. Iebraucot Cīravā no Aizputes puses jābrauc pa 320 m garo Liepu aleju, ko stādīja K.Ulmaņa laikā. Sākotnēji tā bijusi bērzu aleja.

6. “Gaiļi” – piemiņas akmens tēlnieka Kārļa Zemdegas dzimto māju vietā.

7. Bergmaņa ozols – ozols, kas atrodas Dzērves muižas parkā. Tā to nosauca I. Ziedonis, jo Bergmanim zem tā paticis sēdēt un lasīt vēstules.

8. Blieķu pilskalns atrodas augstā zemes ragā Durbes un Akmens upju satekā. Tas ir seno kuršu nocietinājuma kalns. Iespējams šeit atradusies 1253. gada līgumā minētā Kuršu pils Serve (Gerve), no kuras varētu būt cēlies Cīravas nosaukums.

Dalīties: