Cīravas akmens krāvums

Cīravas akmens krāvums atrodas pa kreisi no ceļa, kas ved uz „Mūrniekiem” un to veido laukums, ko ierobežo 106 lielāki akmeņi, izvietoti noteiktās orientācijās pret debesu pusēm. Akmeņu caurmērs ap 1-1,2 m, tie likti plakaniski uz zemi un krāvums stiepjas apmēram 2 km garumā un to teritorijā apskatāmi arī trīs dažāda izmēra 2000.; 2005. un 2012.gadā atklātie Mūrnieku bedrīšakmeņi. Par šī objekta izcelsmi ir divas versijas. Pirmā saistīta ar to, ka šeit atrodas tā sauktā velna laiva – mazie „Pokaiņi”. Pēc dažu zinātnieku atzinuma, tā ir viena no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām Latvijā. Iespējams, ka senie zintnieki Krīvi te cēluši sev baznīcu, turklāt celtnei paredzētos akmeņus viņi varējuši pārvietot tikai ar savu roku palīdzību. Svētvietas viduspunktā, uzkalniņā, aug piecu stumbru ozols – akmeņi ap to visās četrās debespusēs. Bet tās centrālā daļa apjozta ar akmens žogu četrstūra formā, seko mazāks iežogojums, un pašā vidū atrodas akmeņu krāvums pusmēness veidā. Te ir iespēja vērot arī seno Krīvu gadalaiku pulksteni, ar kuru, iespējams, viņi varēja izskaidrot noslēpumainās parādības, pareģot nākotni utt. Citi zinātnieki uzskata, ka akmens krāvums ir veidojies lauksaimnieciskās darbības rezultātā, kad mūsu senči iekopuši savus laukus un no tiem nolasījuši akmeņus, tos pabīdot gar lauka malām. Tā arī radušies apaļi, četrstūra un pusmēness formas krāvumi. Tā kā akmens krāvumi atrodas samērā zemā un slapjā teritorijā, tad būtu vēlams tos apmeklēt piemērotos apavos.

Akmens krāvumu atrašanās vieta—>http://maps.google.com/?q=56.70228,21.34287

Mūrnieku Lielais bedrīšakmens

Atrodas Durbes upes kreisā krasta mežos starp Dunalku un Cīravu. Lapu koku mežā ap 150 m uz DA no Mūrnieku mājām, akmeņu kaudzes A malā, 20 m uz DR no pļavas, briksnājā, ap 150 m no Dunalkas-Cīravas ceļa. Bedrīšakmens- arheoloģiskas nozīmes akmens ar 114 bedrītēm (tas ir viens no bedrītēm bagātākajiem Latvijas bedrīšakmeņiem). Gandrīz visas bedrītes ir tradicionālas sfēriskas formas, plāna skatījumā pilnīgi apaļas, izņemot vienu, kas ir ovālas formas un reti sastopama bedrīšakmeņos Latvijā. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.

Bedrīšakmeni atklājis pētnieks Jānis Cepītis 2000. gada 17. jūnijā.

Mūrnieku 2. bedrīšakmens

Atrodas Durbes upes kreisā krasta mežos starp Dunalku un Cīravu. Lapu koku mežā, ap 200m uz A no Mūrnieku mājām, izcirtuma D malā, 10 m no tā, briksnājā, blakus sīkai taciņai, 90m uz ZA no Mūrnieku 1. bedrīšakmens.

Bedrīšakmens virsmā ir 4 bedrītes, no kurām lielākā ir 1,7 cm dziļa un ap 6 cm diametrā. Pārējās trīs bedrītes ir mazākas un seklākas. Kopā ar diviem citiem šeit zināmiem senajiem kulta akmeņiem veido tādu kā kompleksu. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.

Bedrīšakmeni atklājis Andris Grīnbergs 2005. gada 18. augustā.

Mūrnieku 3. bedrīšakmens

Mūrnieku 3. bedrīšakmens atrodas nepilnus 15 metrus uz ZA no Mūrnieku 2. bedrīšakmens, kas atklāts 2005.gadā, un apmēram 100 m no Mūrnieku 1. jeb Lielā bedrīšakmens, kas atklāts 2000.gadā. Mūrnieku 3.bedrīšakmens virsmā konstatētas trīs pārliecinošas un trīs mazāk izteiktas seno cilvēku ieveidotas bedrītes. Tuvējā apkārtnē atrodas arī nezināmu laiku akmeņu krāvums, bet dažu kilometru attālumā arī Blieķu pilskalns un Dunalkas Elku kalns (pilskalns), kā arī vairākas senās apmetnes un senkapi. Atklāts Seno kulta vietu projekta (Cult Identity) ietvaros Kurzemes senvietu apsekošanas ekspedīcijas laikā 2012.gada 12.martā. Ekspedīcijā piedalījās Latvijas Petroglifu centra pētnieki Juris Metums un Andris Grīnbergs un Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis.

Dalīties:

Ar autortiesībām aizsargāts attēls