Dienvidkurzemes novada pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvu konkurss

Lai veicinātu vietējas nozīmes projektu realizēšanu Dienvidkurzemes novadā un iedrošinātu iedzīvotājus īstenot pašu radītas idejas, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļa izsludina projektu konkursu. Konkursā var pieteikt projektus, kuru realizācija paredzēta Dienvidkurzemes novada teritorijā un ieguvēji no projekta īstenošanas būs pašvaldības iedzīvotāji.

Projektu konkursa mērķis: finansiāli atbalstīt pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vides un sociālās dzīves sekmēšanai.

Projekta pieteikumu iesniegšanas termiņš ir no 2022. gada 29. jūnija līdz 20. jūlijam (ieskaitot) un tos varēs iesniegt sekojoši:

  • personiski Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļā: Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Lielā iela 76, Grobiņa. Pieteikumu jāiesniedz aizlīmētā aploksnē, uz kuras norādīta pretendenta kontaktinformācija;
  • nosūtot pa pastu uz pašvaldības juridisko adresi: Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Lielā iela 76, Grobiņa, ar norādi “Dienvidkurzemes novada pašvaldības projektu finansējuma konkursam iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai”;
  • elektroniski, iesūtot elektroniski parakstītu projekta pieteikumu e-pastā [email protected], ar norādi: Pieteikums “Dienvidkurzemes novada pašvaldības projektu finansējuma konkursam iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai”.

Atbalsta intensitāte ir 100 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 1 000 EUR.

Konkursā var piedalīties Dienvidkurzemes novada teritorijā reģistrēta biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija.

Pirms iesniegt projekta pieteikumu, aicinām iepazīties ar konkursa saistošajiem noteikumiem un tā pielikumiem:

Papildus informācija, zvanot pa tālruni +371 25455674 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

Dalīties:

Vienbalsīgi apstiprināts Dienvidkurzemes novada ģerbonis

8. jūnijā, Valsts heraldikas komisija, vienbalsīgi apstiprināja Dienvidkurzemes novada ģerboni – sudraba laukā sarkanu lauvu.

Pirms 2021. gada 1. jūlijā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas katram no bijušajiem astoņiem novadiem, kas apvienoti Dienvidkurzemes novadā, bija savs ģerbonis. Taču saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Metodiku 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai (5.2.sadaļu “Pašvaldības ģerbonis un rekvizīti”)ja novads ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis. Šis nosacījums vistiešāk attiecās uz Dienvidkurzemes novadu (otrs šāds Latvijā ir Augšdaugavas novads).

Kamēr jaunais ģerbonis nebija izstrādāts, pašvaldība uz laiku saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts ģerboņi” 7. pantu veidlapām un citām vajadzībām izmantoja mazo valsts ģerboni.

Dienvidkurzemes novada vienotā ģerboņa izveidošana uzticēta pieredzes bagātiem māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam, kas jau iepriekš izstrādājuši 114 bijušo novadu, pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī dzimtu un juridisku personu ģerboņus.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa izstrāde ilga deviņus mēnešus, ko veica domes priekšsēdētāja Aivara Priedola izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija dažādu jomu speciālisti. Ģerboņa izstrādes laikā bija gan konsultācijas ar vēstures un heraldikas speciālistiem, kā arī notika vietējās sabiedrības iesaiste, aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli par novada vērtībām un simboliem, ko izmantot ģerboņa izstrādē.

Lai labāk izprastu ģerboņu rašanās pirmsākumus, vēsturi un attīstību, darba grupai bija tikšanās un saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras asociēto profesoru, Heraldikas komisijas locekli Armandu Vijupu, kā arī pieredzē dalījās Heraldikas komisijas locekle, mākslas vēsturniece Ramona Umblija. Ģerboņa izstrādes laikā ir notikušas arī vairākkārtējas diskusijas ar domes deputātiem, kas arī izteikuši savu viedokli, redzējumu un ieteikumus.

Darba rezultātā ir tapis ģerbonis, kur sudraba laukā attēlots sarkans lauva.Ģerboņa metā attēlotais trijstūris atspoguļo arī nozīmīgus vēsturiskus notikumus novada vēsturē – 1919. gada sākumā tieši šīs ir teritorijas, kuras nav okupējis P. Stučkas boļševistiskais režīms un simboliski sudraba trīsstūris sarkanā laukā atspoguļo neatkarīgās Latvijas valstiskuma saglabāšanos šajā laikā.

Ģerboņa idejas pamatā ir Dienvidkurzemes nozīmīgā loma Latvijas Valsts vēsturē.

Kā sēdē atzina Heraldikas komisijas locekļi, izvērtēšanai iesniegtais ģerbonis ir korekts, lakonisks un vienlaikus tas simbolizē gan vēsturiskus notikumus kā Latvijā kopumā, tā Kurzemē, tajā pašā laikā simbolos ietverti arī pavisam mūsdienīgi vēstījumi (sīkāk par šo lasiet ģerboņa leģendā).

Ģerboņa simbolu skaidrojums

Ģerbonis dalīts ar smaili pret kreisajiem sāniem sudrabs – sarkans. Sudraba laukā sarkans lauva.

Sudraba trijstūris simboliski asociējas ar Dienvidkurzemes novada kontūrām Latvijas kartē, kā bākas gaismas kūlis tas simboliski aicina kuģotājus mājās no jūras, vienlaikus simbolizējot arī buras tēlu.

Ģerboņa metā izmantotā sarkanā krāsa ir senā Kurzemes karoga krāsas, kas simboliski slēpti atspoguļo novadu kā vienīgo, kas savā nosaukumā nes Kurzemes vārdu.

Sudraba krāsa simbolizē ūdeni – Dienvidkurzemes novadam ir garākā jūras piekraste no visiem Latvijas  novadiem.

Trijstūra figūra (heraldiski – dalījums ar smaili) ir oriģināla un kā tāda šādā formā nav izmantota nevienā pastāvošā Latvijas novada vai pagasta ģerbonī. Šādas formas izvēle ļauj Dienvidkurzemes novada ģerbonim būt izteikti oriģinālam un viegli atpazīstamam citas Latvijas heraldiskās simbolikas klāstā.

Lauva ir zvēru karalis arī heraldikā un plaši izmantots tēls, kas tradicionāli simbolizē spēku, cēlumu un drošsirdību. Latvijas ģerbonī sarkanais lauva pārstāv Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kas sākotnēji veidojās kā valdošā Ketleru nama ģerbonis. Taču 1856. gadā, teritorijai jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis ģerbonis tika apstiprināts par Krievijas guberņas ģerboni, un tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu. Sarkanais lauva sudraba laukā ir arī 1930. un 2012. gadā apstiprinātā Kurzemes kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, tas simbolizē Kurzemi arī Latvijas valsts ģerbonī. Novada ģerbonī tā atrašanās ir pamatojama ar Kurzemes vārdu tā nosaukumā.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa leģenda

Kurzeme – kopš senseniem laikiem tā lepna un stalta stāv Baltijas jūras krastā pretī skarbajiem jūras vējiem.

Dienvidkurzeme – ražens Kurzemes rietumu nogabals.

Dienvidkurzemes novads – dzimis 2021. gada 1. jūlijā, kopā vienojot astoņus novadus: Aizputes, Priekules, Grobiņas, Durbes, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas un Vaiņodes.

Kurzemē dzimis, Dienvidkurzemes novads savā nosaukumā iekļāvis daļu šī vēsturiskā novada nosaukuma.

Nosaukums nes līdzi sev vēsturisko mantojumu. 

Sarkanais lauva – spēka un drošsirdības simbols – jau izsenis iekļauts Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī un uzskatīts par Kurzemes simbolu.

Apvienojot astoņus novadus vienā, Dienvidkurzemes novads ar atbildību manto šo simbolu, tā apstiprinot mūsu ļaužu spēku no senatnes līdz mūsdienām un tālāk nākotnē.

Mēs – Dienvidkurzemes novads – esam daļa ne tikai no Kurzemes, bet visas Latvijas un tās pagātnes. Pie mums Kurzemē risinājušies Latvijas valsts neatkarībai nozīmīgi notikumi.

Mēs ar cieņu apzināmies šo mantojumu par savu novadu, savu zemi, savu valsti. 

Lai kopīgā spēkā un enerģijā mūs vieno vēsturiskā Kurzemes novada sarkanā krāsa.

Mēs nākam no pagātnes.

Mēs esam šeit un tagad.

Mēs skatāmies nākotnē.

Dalīties:

KAPU SVĒTKI DIENVIDKURZEMES NOVADĀ – Cīravas pagastā

CĪRAVAS PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.12.00 Krustkalnu kapos
  • plkst.13.00 Cīravas kapos  

GROBIŅAS PILSĒTA

  • 31. jūlijā plkst.13.00 Iļģu kapos

GROBIŅAS PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.13.00 Dubeņu kapos
  • plkst.14.00 Limbiķu kapos
  • plkst.15.00 Rolavas kapos
  • plkst.16.00 Ķīšu kapos

GAVIEZES PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.11.00 Krīzbergas kapos
  • plkst.12.00 Vārtājas kapos
  • plkst.13.00 Čakšu kapos
  • plkst.14.00 Jāņkalna kapos
  • plkst.15.00 Ruģu kapos

MEDZES PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Šķēdes kapos
  • plkst.12.30 Tosmares kapos                
  • plkst.14.00 Medzes kapos                    
  • plkst.15.30 Mātru kapos                       
  • plkst.16.30 Kapsēdes kapos                 

Kalpos Mātru metodistu draudzes mācītāja Vivita Kalniņa.

  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Antuļu kapos                                
  • plkst.12.30 Eniķu kapos
  • plkst.14.00 Kvicu kapos                       
  • plkst.15.30 Dorupes kapos                   

Kalpos Tāšu Metodistu draudzes mācītāja Gunta Grīna-Sologuba.

Stirnu kapos apmeklētāju trūkuma dēļ šogad kapu svētki nenotiks.                        

AIZPUTES PILSĒTA

  • 14. augustā plkst.14.00 Misiņkalna kapos

AIZPUTES PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.12.00 Skrūskopu kapos
  • plkst.12.45 Sīmaņkalnu kapos
  • plkst.13.30 Budras kapos

KAZDANGAS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.14.00 Pūceskalna kapos
  • plkst.15.00 Pūņu – Ozolu kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Cildu kapos
  • plkst.13.00 Priežkalnu kapos
  • plkst.14.00 Koreles kapos
  • plkst.15.00 Mazboju kapos 

PRIEKULES PILSĒTA

  1. augustā:
  • plkst.15.00 Mālkalna kapos
  • plkst.16.00 Lībju kapos

PRIEKULES PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Mazgramzdas kapos
  • plkst.12.00 Judu kapos
  • plkst.13.00 Stervēnu kapos
  • plkst.14.00 Nodegu kapos

VAIŅODES PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.10.00 Veldas kapos
  • plkst.11.00 Silnieku kapos
  • plkst.12.00 Vaiņodes kapos
  • plkst.13.30 Saulīšu kapos
  • plkst.14.00 Krieviņu kapos
  • plkst.15.00 Plepju kapos

EMBŪTES PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Dēseles kapos
  • plkst.12.00 Vībiņu kapos
  • plkst.13.00 Krustkalnu kapos

KALVENES PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.10.00 Silabirzes kapos     
  • plkst.11.00 Centra kapos          
  • plkst.12.00 Aizpores kapos                          
  • plkst.13.00 Pērbones kapos                          
  1. septembrī:
  • plkst.10.00 Vecdrogas kapos   
  • plkst.11.00 Pupu kapos                                 
  • plkst.12.00 Ķīburu kapos                             

BUNKAS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Bunkas Vecajos kapos   
  • plkst.11.30 Bunkas Jaunajos kapos 
  • plkst.12.00 Usaiķu kapos              
  • plkst.13.00 Krotes kapos             
  • plkst.14.00 Pētera kapos              
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Vārtājas kapos         

DURBES PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.13.00 Priediena kapos
  • plkst.14.00 Sausā lauka kapos

TADAIĶU PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.15.00 Meža kapos
  • plkst.16.00 Brenča kapos
  1. augustā:
  • plkst.15.00 Plūču kapos
  • plkst.15.40 Švāģeru kapos
  • plkst.16.30 Kreiju kapos

VECPILS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Lekšu kapi
  • plkst.13.00 Stroķu kapi
  • plkst.14.00 Lāču kapi
  • plkst.14.45 Ķikuru kapi
  1. augustā:
  • plkst.14.00 Mise Vecpils

Romas katoļu baznīcā, pēc kuras notiks kapusvētki Gailiņkalna kapos.

DUNALKAS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Lekšputriņu kapos
  • plkst.12.45 Upesputriņu kapos
  • plkst.13.30 Daidzes kapos
  • plkst.14.15 Rāvas kapos
  • plkst.15.00 Ābramu kapos

GRAMZDAS PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.11.00 Aizvīķu kapos
  • plkst.12.00 Dāmas kapos
  • plkst.13.00 Gramzdas kapos

Kalpos Gramzdas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Raitis Šēners.

VIRGAS PAGASTS

  1. augustā:
  • plkst.14.00 Purmsātu kapos 
  • plkst.15.00 Paplakas kapos
  • plkst.16.00 Virgas kapos

Kalpos Priekules baptistu draudzes mācītājs Gundars Lašauri.

BĀRTAS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.14.00 Liepu kapos
  • plkst.15.30 Plostnieku kapos
  • plkst.17.00 Ķīburu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.15.30 Zveju kapos

KALĒTU PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.14.00 Kalētu kapos

VĒRGALES PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.14.00 Annas kapos
  • plkst.15.00 Saraiķu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.13.00 Vērgales kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Ziemupes kapos

PĀVILOSTAS PILSĒTA

  1. augustā:
  • plkst.12.00 Pāvilostas kapos

SAKAS PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Stembres kapos
  • plkst.14.00 Akmensraga kapos

31.jūlijā:

  • plkst.12.00 Ulmales kapos  
  • plkst.13.00 Labraga kapos

NĪCAS PAGASTS

  • 3. jūlijā plkst.14.00 Ceriņu kapos
  • 10. jūlijā plkst.14.00 Sīmaņu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Reiņu kapos
  • plkst.14.00 Krūmu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Pērļu kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Kūlas kapos
  • plkst.13.00 Maisiņu kapos 
  • plkst.14.00 Verbeļu kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.30 Muižas kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Silenieku kapos
  • plkst.16.00 Dzimtenes kapos
  • plkst.16.00 Embrekšu kapos

 OTAŅĶU PAGASTS

  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Zvaņu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.12.00 Zveju kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Baidzeles kapos
  • plkst.13.00 Dorupes kapos
  • plkst.14.00 Šmēdnieku (Dzērvēnu) kapos
  1. augustā:
  • plkst.12.00 Pucu kapos

RUCAVAS PAGASTS

  1. jūnijā:
  • plkst.14.00 Papes Pliķu kapos
  • plkst.16.00 Prīlāpu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.16.00 Brušvitu kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.14.00 Nidas  kapos  
  • plkst.16.00 Vidussila kapos
  1. jūlijā:
  • plkst.16.00 Apšūtes kapos 
  1. jūlijā:
  • plkst.11.00 Rucavas Centra kapos
  • plkst.14.00 Mikņu kapos 
  • plkst.16.00 Sviļu – Pemperu kapos
  1. augustā:
  • plkst.16.00 Embrekšu kapos 
  1. augustā:
  • plkst.14.00 Kalna – Miemju  kapos
  • plkst.16.00 Pešu kapos

DUNIKAS PAGASTS (Dunikas evaņģēliski luteriskā draudzē)

  • 17. jūlijā plkst.16.00 Palapju kapos 
  • 21. augustā plkst.16.00 Kalvaitu kapos
  • 4. septembrī plkst.16.00 Liepienu kapos
Dalīties:

Cīravas pagasta svētki 2022

Pasākuma programma:
4:00-9:00 – Makšķernieku sacensības Cīravas dzirnavu dīķī. (pulcēšanās Cīravas centra pieturā plkst.03.50)
no plkst.12.00 ‘’Pagasta svētku’’ tirdziņš (Cīravas pagasta pārvaldes laukumā). Tirgotājiem, lūgums, pieteikties pa tel. 25412434
12.00 Cīravas luterāņu baznīcā draudzes svētdienas skolas audzēkņu kristību dievkalpojums.
No plkst. 15:00
Piepūšamās atrakcijas
Rotaļas ar ziepju burbuļiem
Interaktīvā bumbiņu mešana
Glitera tetovējumi, Seju apgleznošana (par maksu)
Vizināšanās ar laivām pa Cīravas dīķi (par maksu)

plkst. 17.00 “Putu ballīte” bērniem (Pagasta pārvaldes zālienā, bērnu dārza pusē)

18:00 – Liepājas leļļu teātra izrāde bērniem ‘’Lote dodas ekspedīcijā’’ (Cīravas “Alus dārza”’ estrādītē)

21:00 – IVO FOMINA AKUSTISKAIS KONCERTS (Cīravas “Alus dārza”’ estrādītē)
No 22.00-04.00 – BALLE ar grupu ‘’4KW’’ (Cīravas kultūras namā) Galdiņu rezervācija zvanot 25412434. Ieeja 5,-
Dienas laikā būs iespēja garšīgi paēst un padzerties, mieloties ar saldējumu un dažādiem citiem gardumiem kopā ar CHILL HOUSE
Ja ir vēlme, atbalstīt un līdzdarboties Cīravas pagasta svētku radīšanā, lūgums zvanīt pa tel. 25412434
Dalīties:

Ar autortiesībām aizsargāts attēls