Pievieno savu Baltijas ceļa fotogrāfiju
GADSIMTA ALBUMAM!
Šogad aprit trīsdesmit gadi, kopš Baltijas valstu iedzīvotāji 1989. gada 23. augustā vienojās akcijā Baltijas ceļš. Lai atzīmētu šo īpašo nevardarbīgas pretošanās notikumu un saglabātu atmiņas, kas vēl dzīvo mums līdzās, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju aicina ikvienu, īpaši skolu jauniešus, pārskatīt ģimenes, radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un pievienot tās Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” projektam Gadsimta albums.
Tā ir virtuāla galerija, kurā par Latvijas valsts 100 gadiem vēsta iedzīvotāju iesūtītas fotogrāfijas un stāsti no privātajiem, ģimeņu un kolektīvu arhīviem.
Kļūsti par Gadsimta albuma veidotāju: www.latvijasgadsimts.lv/albums!
Aicinām Latvijas iedzīvotājus piedalīties izstādes ”Dzimtas grāmata” veidošanā, kas tiks atklāta 2020.gada janvārī!
Paaudžu paaudzēs Latvijā vērtību nesējs ir bijusi grāmata – tā ļauj nodot uzkrāto dzīvesziņu bērniem un mazbērniem. Izstāde rosinās ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un radīs interesi par grāmatu kā par vienu no dzimtas relikvijām. Līdz šī gada 31. augustam mudinām interesentus iesūtīt savas dzimtas stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga, kā arī grāmatas fotogrāfiju. Dzimtas stāstā ir jāmin būtiski fakti un notikumi, kurus dalībnieks vēlas izstāstīt plašākai sabiedrībai. Savukārt, grāmatas aprakstā jāpamato, kāpēc tieši šī grāmata tiek pieteikta konkursam un kāda ir tās nozīme dzimtas dzīvē. Tā var būt sena Bībele, pārmantota no paaudzes paaudzē, romāns, kas kopīgā lasīšanas priekā vienojis vairākus ģimenes locekļus, vai pavisam nesen izdota pasaku grāmata – literatūras darba formāts, valoda un izdošanas gads nav svarīgi. Izstādes konkursa nolikums ar detalizētiem pieteikšanās noteikumiem: https://ej.uz/dzimtasgramata
Astoņi iedvesmojošākie Latvijas ģimeņu stāsti un grāmatas kļūs par daļu no izstādes, kas tiks prezentēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu, rakstniecību un ģimenes tradīcijas Latvijā.
Par Aizputes novada
Attīstības programmas 2019.-2025.gadam
nodošanu publiskai apspriešanai
Ar Aizputes novada Domes 2019.gada 31.jūlija lēmumu Nr.474 (9., 5§) “Par Aizputes novada Attīstības programmas 2019. – 2025.gadam nodošanu publiskai apspriešanai” tiek uzsākta Aizputes novada attīstības programmas 2019. – 2025. gadam 1.redakcijas publiskā apspriešana.
Aizputes novada Attīstības programma 2019. – 2025. gadam ir Aizputes novada pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un veicamie pasākumi, kas vērsti uz novada stratēģisko mērķu sasniegšanu. Attīstības programma ir cieši saistīta ar Aizputes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas ir novada ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments.
Publiskās apspriešanas termiņš tiek noteikts no 2019. gada 12.augusta līdz 2019. gada 11.septembrim. Publiskās apspriešanas laikā interesenti klātienē vai elektroniski ar Attīstības programmas projekta redakcijas materiāliem varēs iepazīties:
Rakstiskus ierosinājumus un priekšlikumus par Attīstības programmas 1.redakciju iespējams iesniegt līdz 2019. gada 11.septembrim:
Sniedzot ierosinājumus un priekšlikumus par attīstības plānošanas dokumentu, lūdzam norādīt vārdu, uzvārdu un pārstāvību (iedzīvotājs, skolēns, kādas organizācijas, uzņēmuma, iestādes pārstāvis u.tml.).
Publiskās apspriešanas laikā notiks sabiedriskā apspriede, kurā Attīstības programmas izstrādātājiem SIA “CitizenVoice” un pašvaldības pārstāvjiem varēs uzdot interesējošos jautājumus, izteikt viedokļus un priekšlikumus.
Sabiedriskās apspriedes notiks:
Jautājumu gadījumos aicinām vērsties pie pašvaldības kontaktpersonas: projektu vadītājs Gatis Šķietnieks, [email protected], 63459150.
INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM
01.08.2019.
No 2020.gada 1.janvāra prasības ugunsdrošībai mājokļos kļūs stingrākas
Nākamā gada 1.janvārī stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš: “Ugunsdrošība ir ļoti būtiska sabiedrības ikdienā, jo ikvienu cilvēku par piemeklēt ugunsnelaime, kad īsā laikā tiek zaudēta ne tikai visa mājokļa iedzīve, bet nereti arī cilvēka dzīvība! Pāris desmitu eiro ieguldījums var izglābt daudzas dzīvības! Aicinu negaidīt 2020.gada sākumu, bet jau šodien parūpēties par ugunsdrošību – uzstādīt dūmu detektoru un iegādāties ugunsdzēsības aparātu savam mājoklim!”
Ieteikumi kļūs par obligātām prasībām
2016.gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020.gada 1.janvārim, kad dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos un viendzīvokļa objektu nodrošināšana ar ugunsdzēsības aparātu no ieteikuma par to, kā parūpēties par ugunsdrošību mājoklī, kļūs par obligātu prasību.
VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka lielākajā daļā gadījumu, kad ugunsgrēkos gāja bojā vai cieta cilvēki, dūmu detektori nebija uzstādīti. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību.
Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija.
Dūmu detektoram jābūt katrā mājoklī
Autonomiem ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.
Dūmu detektors ir nopērkams dažādās tirdzniecības vietās. Uz tā korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotām skrūvēm vai abpusējo līmlenti.
Jāpiebilst, ka dzīvokļos jāuzstāda vismaz vienu dūmu detektoru, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Detektoru jāizvieto pie griestiem telpās, kurās pārsvarā guļ vai uzturas mājokļa iemītnieki. Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas uz baterijām, tādēļ būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus, kā arī ik pa laikam ar kontroles pogu pārbaudīt detektora darbspēju.
Privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu
Savukārt ugunsdzēsības aparāts privātmājā lieti noderēs neliela ugunsgrēka dzēšanai tā aizdegšanās sākuma stadijā. Jāatceras, ka ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nedara draudus veselībai un dzīvībai. Ja notikusi ugunsnelaime – izvērtējiet situāciju un neapdraudiet sevi, bet nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un izsauciet ugunsdzēsējus glābējus!
Iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanību tam, lai uz tā korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Savukārt ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja jābūt vismaz 21A 113B (kur skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts ugunsgrēka klasi: A – kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B – kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).
Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam būs jāveic vizuālā apskate (vai aparāts nav bojāts un ir atbilstošs spiediena rādījums), bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, tad reizi piecos gados.
Kā VUGD kontrolēs, vai mājokļos ir uzstādīti dūmu detektori?
Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi.
Skaidrojam, ka VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns un katru gadu tādas jau notiek un notiks arī turpmāk.
Cik lieli sodi plānoti par neuzstādītu detektoru vai citu ugunsdrošības noteikumos minēto prasību nepildīšanu?
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants nosaka, ka: “par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro”. Salīdzinājumam – viena dūmu detektora iegāde izmaksā aptuveni pieci līdz desmit euro.
Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel. 67075871, [email protected]
